Ūsikaupunki (Uusikaupunki)
 |
Pilsētu 1617. gada 19. aprīlī dibināja Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs.
Lielā Ziemeļu kara laikā 1713. gadā Krievijas karaspēks ieņēma Somijas teritorijas dienviddaļu, tai skaitā arī Ūsikaupunki. 1721. gadā Ūsikaupunki (Nystad) noslēgts Nīštates miera līgums starp Krievijas caristi un Zviedrijas karalisti, kas izbeidza Lielo Ziemeļu karu starp šīm valstīm. Kara laikā pilsēta bija sagrauta, bet tā drīz tika atjaunota, un iedzīvotāju skaits pieauga.
19. gadsimtā pilsētā uzplauka kuģniecība un kuģu būve. Pēc 1855. gada ugunsgrēka pilsēta tika pārplānota, ko veida arhitekts Georg Theodor von Chiewitz.
1924. gadā atklāta dzelzceļa līnija uz Turku. 1950. un 1960. gados Ūsikaupunki pilsēta ieguldīja investīcijas transporta un ostas attīstībā, kas ļāva ienākt rūpniecībai. Ūsikaupunki laika gaitā pievienotas pašvaldības: Uudenkaupungin maalaiskunta (1969), Pyhämaa (1974), Lokalahti (1981) un Kalanti (1993).
Kopš 1960. gadiem pilsētā atrodas Valmet Automotive rūpnīca, kurā izgatavo automašīnas pēc citu uzņēmumu pasūtījuma. Uzņēmumam Yara Suomi pašvaldībā atrodas mēslojuma ražošanas rūpnīca. Pilsētā atrodas kuģu būvētava Uudenkaupungin Työvene, kas izgatavo kuģus līdz 100 m garumā. 2011. gadā Ūsikaupunki uzņēmums Finnprotein sāka celt Eiropā lielāko sojas rafinēšanas fabriku, kuru plānots atklāt 2013. gada rudenī.
Ūsikaupunki dzimuši:
* Aimo Kajanders (Aimo Cajander), Somijas premjerministrs
* Ilka Kanerva (Ilkka Kanerva), politiķis
Ģeogrāfiskā karte - Ūsikaupunki (Uusikaupunki)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Somija
 |
 |
| Somijas karogs | |
Somijā dzīvo tikai 5,3 miljoni iedzīvotāju, lai gan pēc platības tā ir viena no lielākajām valstīm Eiropas Savienībā. Pēc apdzīvotības blīvuma (16 cilv./km²) Somija ir viena no visretāk apdzīvotajām Eiropas valstīm. Lielākā daļa iedzīvotāju dzīvo valsts dienvidos, Somijas galvaspilsētā Helsinkos un tās apkārtnē. Oficiālās valsts valodas ir divas, somu un zviedru valoda, lai gan 92% iedzīvotāju ir somi, bet zviedri ir tikai 6%. Zviedri dzīvo galvenokārt Olandē (Ālandu salās), šai teritorijai ir piešķirta autonomija. Somijas platība ir 337 tūkstoši km². No kopējās teritorijas aramzeme aizņem 8%, meži — 57%, ezeri — 9% un purvi — 26%. Somijā meži ir galvenā dabas bagātība, tie valsti nodrošina ar kokmateriāliem un izejmateriāliem. Purvi Somiju nodrošina ar kūdru, ko pārsvarā izmanto kā kurināmo. Somijas krasta līnija ir ļoti robota, ar daudzām sīkām salām un šērām. Somijai ir arī ostas, kas atvieglo valsts ārējo tirdzniecību.
Valūta / Valoda
| ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
|---|---|---|---|
| EUR | Eiro (Euro) | € | 2 |
| ISO | Valoda |
|---|---|
| FI | Somu valoda (Finnish language) |
| SV | Zviedru valoda (Swedish language) |
